neatkarīga, ar valsts tiesību aktiem nodibināta struktūra, kas pilnvarota aizsargāt un veicināt cilvēktiesības attiecīgajā valstī
Šādas institūcijas ir galvenie elementi stiprā, efektīvā valsts cilvēktiesību aizsardzības sistēmā, ja to pamatā ir valsts tiesību akti, tās ir neatkarīgas no valdības, tām ir plašas pilnvaras aptvert visus starptautisko cilvēktiesību standartus, to pamatā ir daudzveidīgi dalībnieki, tām ir pienākums sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un valsti un to darbība ir veiksmīga. Valsts cilvēktiesību institūcijas var veicināt un aizsargāt cilvēktiesības. Cilvēktiesību veicināšanas ietver valdības un parlamenta konsultēšanu par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem un izpratnes veicināšana par cilvēktiesībām. Valsts cilvēktiesību institūciju pilnvaras aizsargāt cilvēktiesības ietver cilvēktiesību pārkāpumu pārraudzību un ieteikumus par cilvēktiesību situācijas uzlabošanu attiecīgajā vietā. Attiecībā uz aizsardzību to pilnvaras var ietvert arī iespēju saņemt, izmeklēt un atrisināt sūdzības un sniegt atbilstošus ieteikumus, piemēram, ierosināt jaunus tiesību aktus un pārskatīt esošos tiesību aktus vai īstenot jaunus politikas pasākumus. Esošo valsts cilvēktiesību institūciju plašais klāsts ietver komitejas, ombuda iestādes un institūtus vai centrus. Valsts cilvēktiesību institūcijas dažās ES dalībvalstīs, piemēram, darbojas kā līdztiesības struktūras saskaņā ar ES tiesību aktiem.
The concepts and definitions found in this glossary were published in 2016, and some may be out-of-date. EIGE is currently looking into which terms may need to be updated in the future.