ar jebkuru ķermeņa daļu vai objektu citas personas veikta vagināla, anāla vai orāla seksuāla rakstura ķermeņa penetrācija, kā arī jebkāds cits seksuāla rakstura akts bez piekrišanas, izmantojot spaidus, vardarbību, draudus, ieslodzījumu, viltu, pārsteigumu vai citus līdzekļus, neatkarīgi no vainīgā attiecībām ar upuri
Par izvarošanu uzskatāmi arī gadījumi, kad personu piespiež bez piekrišanas iesaistīties seksuāla rakstura aktos ar trešo personu. Piekrišana nozīmē brīvprātīgu apstiprinājumu no personas brīvas gribas. Ja upuris ir bērns, kas jaunāks par valsts tiesību aktos noteikto dzimumpilngadības vecumu, dzimumakts ar viņu uzskatāms par izvarošanu. Starptautiskajos tiesību aktos izvarošana ir konceptualizēta kā sieviešu cilvēktiesību pārkāpums (ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija Nr. 48/104, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju), kā kara noziegums (Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūti) un kā dzimumbalstītas diskriminācijas pret sievietēm forma (Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, CEDAW komitejas vispārīgais ieteikums Nr. 19).