starptautisko tiesību princips, kas pilnvaro valstis veikt pienācīgu pārbaudi ar mērķi novērst un izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, sniegt aizsardzību upuriem, sodīt vainīgos un sniegt kompensāciju upurim par cilvēktiesību pārkāpumiem
Šis pienākums nozīmē, ka jānovērš ne tikai valsts un tās pārstāvju veikti tiesību pārkāpumi, bet arī privātā sektora vai – jo īpaši attiecībā uz sievietēm – privātpersonu veikti tiesību pārkāpumi. Agrāk valstis ieņēma pasīvu nostāju gadījumos, kad privātpersonas pārkāpa sieviešu tiesības. Tāpēc juridisks pamats, kas pieprasa “pienācīgu pārbaudi”, ir stabili balstīts uz četrdesmit gadu laikā ieviestiem līgumiem, konvencijām un starptautisku judikatūru. AkadTerm, IATE, EUROVOC tēzaurs, ES dokumenti; definīcija: "Tāds apdomīgas, uzticamas rīcības veids (īpašība, pazīme), kādu noteiktos apstākļos un patiesībā parasti — pamatoti, sagaida no saprātīgas un uzticamas personas; rūpība, ko vērtē nevis pēc kāda absolūta standarta, bet gan atkarībā no relatīvajiem apstākļiem attiecīgajā situācijā")