My personal story
R: As I am a journalist, all my previous bosses have been men. Of course, they have been very different. And when back in the beginning of 2000 the boss was a woman I really understood what it means to have a woman as a boss (...) the woman’s mood affected the whole team. (...) As soon as something wasn’t going well in her personal life she lashed out at her employees. (...) And this made me think a lot, because I have said that I think well of women and [there is] that common saying, that women are not good bosses, is not ok. Until that time I thought that it at some level was a stereotype, but then I had my own experience... Totally, men can divide what is their private life, when it is not going well, and what is work. But for her it was all the same. (...) And I have a very good example when after 5 years I ended up in a team where the main manager was a very young girl - 25 years old. (...) She was a very positive example in this matter. (...) Of course, I felt that there were moments when because of her relationships, for example, she even at times wanted to cry because of some sort of relationship of hers. But she never dumped it on anyone... the whole team wasn’t suffering because of it. And that is great! But I think that she was more of an exception of the rule. She didn’t attack you. What a woman can do, her strong side, she knows how to regulate the relationship. For example, when I want to say a stronger word, I felt that she straightened out the situation as a woman, great. And I understood that she was doing a good job as a boss. (…)
Contrary to what I expected, that it seemed she lacked experience, that this could be an issue for her, it wasn’t like that at all. With something womanly of hers... Of course there were men in the team much smarter than her, more than one. But with her womanly sense she made everyone feel good and she also took care of people. (...) But then again, in the last years, which drives me nuts, when bosses are men, but they start acting like women. (...) Like when, for example, their mood takes the upper hand.
I: Wasn’t it like that before?
R: I hadn’t encountered that many situation when a man can blow up – there are even two of them there, just a year ago I had bosses like that – when they are fine with everything, all is ok, but when they are in a bad mood, then they start screaming at the team. (...) To be quite frank, like men say: [women] having their period, and you have to take that into account that in those days there are going to be mood swings. And when men start to have their period like this... Well then it's bad. And it is even worse when it is not the logical sense that clicks on, when he is able to explain himself, but only some sort [of attitude] comes out. These are the kind of men I have encountered lately. (...)
R: And then it’s a complete contrast that men can start acting like a... some sort of... despotic woman. (...) And another thing, the woman, the young one [boss] as a woman she was also, you know, very attractive, and even more surprisingly that from her looks you could think that she was a some sort of party girl, that kind of girl who only thinks about clothes and a fancy lifestyle. But it turned out that she was not interested in, let’s say, women’s magazines and that sort of stuff. She had a rational attitude to everything, she understood economics... That was a big surprise for me that the sort of girl if I’d seen her on the street I’d think she’s some sort of bimbo, but it turned out that she was a reasonable boss, and a good team-leader being very young. So for me she knocked the stereotype completely down. (...) Well also for her it was important that the guy has a house and... but it had another side.
I: But how did you feel being managed by a woman?
R: (...) If I have a good boss who is a woman, then I don’t feel bad. (...) I’d rather choose a woman, a good woman as a boss, than some sort of men ruled by their mood swings. (...)
I: Well... Beginning was different.
R: (...) I know I said in the beginning that I wouldn’t want to have [a woman for a boss]... (...) but I think that it was an exception [the good boss], (...) if I hadn’t had the experience with the two bosses recently, who were [ruled by their mood swings and dumped everything on the employees], well... They knocked down my preconceptions.
Latvian
I: Vai es drīkstu ierakstīt?
R: Nu, mēģiniet.
I: Un jautājums ir tāds, vai Jūs varētu pastāstīt kādu situāciju, kad tas fakts, ka Jūs esat vīrietis, nospēlēja lomu kādā dzīves momentā vai situācijā?
R: Nu, jā... Nu, man līdz šim ir bijis tā, ka man... Es pats tā kā žurnālists esmu, un man vienmēr visi priekšnieki bijuši vīrieši. Protams, ka viņi bijuši ļoti dažādi. Un tad kaut kur divtūkstošā gada sākumā priekšniece bija sieviete, tad es tā riktīgi izbaudīju, ko nozīmē sieviete priekšniece, bet viņa bija tik kolorīta... nu, tāds ļoti spilgts [cilvēks]... Nu, protams, ļoti daudz kas arī labs bija, bet tik lai... nu, kad garastāvoklis ietekmēja, sievietes garastāvoklis ietekmēja visu kolektīvu. Tad es sapratu: nu nedrīkst tā. Jo viņa faktiski tiklīdz kaut kas personiskā dzīvē viņai negāja, viņa to izgāza uz darbiniekiem. Tas bija tik izteikti, kad, principā, es domāju, ka tas bija vampīrisms, kad vienkārši to enerģiju savu kaut kur... Un , jā, tas man lielus pārdomas radīja, jo es saku, ka es par sievietēm labi esmu domājis, un parasts tas teiciens, ka sieviete priekšniece tas tomēr nav labi, jā... Nu, es jau līdz tam domāju, ka varbūt tas ir stereotips kaut kādā mērā, bet uz savu ādu es pārliecinājos, ka nē, kad... pilnīgi, nu vīrieši kaut ko labāk māk nodalīt, kas ir privātā dzīve, ja tev tur neiet, un ir darbs, jā. A viņai viss saplūda kopā, jā, un... Nu, viņa bija ar хватку (ar ķērienu) tāda, baigā, bet... Bet tieši tas, ka nāk, piemēram, ja es zinu, ka viņai tai dienā neiet kaut kur ģimenē, kaut kas sagriezies, un ja viņa sāk tiranizēt visu kolektīvu... nu jā, to nekādīgi nevarēja sagremot. Un tad man ir ļoti labs piemērs atkal, kad... pēc pieciem gadiem es atkal nokļuvu kolektīvā, kur pa priekšnieci galveno bija ļoti jauna meitene – divdesmit pieci gadi. Un es arī domāju, nu... pirmkārt, viņai pieredzes, likās, ka pietrūks, ka viņa ir... ka viņa... - mēs vienā kabinetā sēdējām - un kā [tad]būs, ka viņai vienkārši [būs] tādi brīži, kad kaut kas vot ar savu džeku neies. [Bet]jā, [viņa bija] pilnīgi pozitīvais piemērs [tādā ziņā].
I: Kādā ziņā pozitīvais, piemēram?
R: Pilnīgi... Protams, es jutu, ka ir, ir brīži, kad viņai kaut ko savās [attiecībās], piemēram, viņai pat reizēm pat raudāt gribējās dēļ kaut kādām savām attiecībām. Bet viņa nekad negāza to virsū ne [vienam]... no tā necieta kolektīvs. Un tas ir super. Tas, tas arī liecina, ka tomēr [tas varētu būt stereotips par sievietēm, kas nemāk nodalīt darbu un privāto dzīvi]... Bet es domāju, ka viņa drīzāk izņēmums. Viņa... viņa nebrauca virsū. Tas, ko sieviete māk, piemēram, viņa... sievietes stiprā puse – viņa māk, kad viņa jūt, viņa māk regulēt attiecības. Piemēram, tur, kur man varbūt gribējās kaut ko asāk pateikt, es jutu, ka viņa visu nogludina tā kā sieviete, forši. Un es sapratu, kad baigi labi sanāk viņai kā priekšniecei.
I: Jā, kad rezultāts labs.
R: Viņa panāk rezultātu, viņa nogludina konfliktus, jā, un to kolektīvu viņa tā kaut kā saliedē. A tā iepriekšējā [priekšniece], viņa turēja ar tādu tirāniju, ar bailēm, ar... to visu kopā [turēja]. Tie ir ļoti dažādi [gadījumi, piemēri]... kā sieviete, piemēram, māk [būt priekšniece]. Tai sievietei, kurai jau četrdesmit – piecdesmit [gadi bija], kas bija tirāns, un šai meitenei, kas divdesmit pieci [gadi], viņa izrādījās gudrāka, pēc tām izpausmēm, nekā [četrdesmit – piecdesmit gadīga]...
I:... nekā pieredzējušāka...
R:...pretēji gaidītajam, ka likās, ka viņai pieredze var pietrūkst, ka viņai tā [varētu būt problēmas] , bet nekā [nebija]. Viņa kaut kādu savu sievietes tādu... Protams, ka veči redakcijā bija daudz gudrāki par viņu, neviens vien. Bet viņa ar savu to kaut kādu sievietes jušanu, viņa panāca, ka īstenībā katrs jūtās labi, un viņa arī rūpējās par cilvēkiem. Tā kā principā man ir tādas divas, divas pieredzes no sievietēm: viena ļoti negatīva, otra... otrā nu, ļoti izcila, var teikt. Un par to vampīru, despotu runājot, tad kad jau vienā brīdī... es esmu baigi mierīgs tāds cilvēks, bet kad es pateicu: „Все (viss), es eju prom”, tas despots, viņš pēkšņi sabrūk, ja. Un tad es saprotu, kā tas ir, ka īstenībā viņa arī baigi vāja ir. Ka tik līdz viņai dod pretestību kaut kādu, tā [sabrūk]... Tas nebija tikai manas problēmas ar viņu, man pat, teiksim, bija labas attiecības, tāpēc ka es biju tā kā [tādā hierarhijā, kad] viņa, es un tad kolektīvs. Bet ... nu... tā kā nu... Ar tādām sieviešu kaut kādām vājām izpausmēm ir baigi jārēķinās. Bet atkal vēl viens moments – pēdējo divu gadu pieredze, kas man vispār besī [latviskota krievu valodas vārda бесит forma, latviskI: kaitina]: kad priekšnieki ir vīrieši, bet sāk uzvesties kā sievietes.
I: Tas ir kā?
R: Tas ir, piemēram, kad garastāvoklis iet pa priekšu.
I: Agrāk tā nebija?
R: Es, es tā nebiju saskāries tik ļoti, kad vīrietis var iziet [no rāmjiem] - viņi pat divi tādi, man vēl pirms gada bija tādi priekšnieki – kad var nereaģēt uz kaut ko pilnīgi, viss ir mierīgi, un tad ir slikts garastāvoklis, un tad sāk uz kolektīvu aurot. Vienkārši uznāk kaut kādi tādi, man tā liekas, ka vot tā sievietēm var gadīties, ja, kaut kādos brīžos ira... Nu, es teikšu atklāti, kā veči runā: vot ir menstruācijas, un viss, un ar to jārēķinās, ka tajā laikā būs [garastāvokļa maiņas]. Un kad večiem sākās menstruācijas šitādas... Nu [tad traki]. Un šitādas arī, un tas ir vēl trakāk, kad nevis kaut kāds prāts ieslēdzās, ka viņš [priekšnieks vīrietis] var izskaidrot, ko viņš tur dara, bet viņš, viņam nāk kaut kāda tāda [attieksme]. Vot šitādus arī es esmu pieredzējis pēdējā laikā.
I: Un kā Jūs domājat... nē nu es sākumā... pie tās jaunākās [priekšnieces] atgriezīšos... Un kas Jums tā liek domāt, ka tā meitene ir izņēmums?
R: Tāpēc, ka... Laikam... Nu to liek mana pieredze domāt. Bet man ir arī teikušas daudzas sievietes, ka viņas nevar paciest priekšnieces sievietes. To es tā vienkārši [saku] , kas nostiprinājies apziņā, kad paziņas, kolēģes, kurām ir priekšnieces sievietes, [viņām] ļoti nepatīk strādāt šādā situācijā. Viņas pašas saka: labāk priekšnieks ir vīrietis.
I: Un kā viņas to argumentē?
R: Nu, kad s... [sieviešu]... Gan tās garastāvokļu maiņas, gan... Tur jau kaut kādas sieviešu разборка’s (rēķinu kārtošana, krievu valodas vārds ar latviskotu galotni) sākās tur, kaut kādas tur savstarpējas, ko viņas tik pašas tur saprot, ko viņas tur [dara]... Nezinu.
I: Un tad šie priekšnieki vīrieši, kas tā emocionāli reaģē un tad izgāž savas iekšējās tās nesaskaņas uz kolektīvu, kāpēc Jūs domājiet, ka tas, nu... varbūt vīrieši arī tā vienmēr dara? Vienkārši Jums trāpījās tādi...
R: Varbūt, varbūt.
I: Un kas Jums liek domāt...
R: Bet, bet man kaut kā tomēr ir bijis līdz šim, kad... Man vispār nepatīk, kad priekšnieki auro, kad paceļ balsi, kad... Nē, to jūt, to jūt, kad, piemēram, ja priekšnieks iziet no rāmiem... un tu jūti, kas tur apakšā ir. Ka, teiksim, citās situācijās viņš var nereaģēt, kur varbūt būtu kaut kas jāpasaka... Vot tad es savu viedokli, piemēram, ja es par kaut kādu cilvēku sākumā kaut kāds viedoklis sāk rasties, es pajautāju citiem, un tad jau tā aina izveidojās, ka citi arī apstiprina to, kad... vot šitā mēdz gadīties. Slikts garīgais, nu tad sāks kasīties. Nu, kaut kā tā nostiprinās.
I: Bet kāpēc tomēr rodas... sanāk, sievietēm tā kā ir kaut kāds tā kā attaisnojums, ka viņas tā mēdz uzvesties? Un kāpēc...
R: Tā sanāk, kad vīrieši, nu, lielā mērā saprot, ka sieviete priekšniece, tad ir jārēķinās, ka viņai var gadīties... konkrētās kaut kādas dienas, garastāvokļi un... nu, es zinu, jā, ka veči to [zina], ar to rēķinās. Ja sieviete ir priekšniece, tad tā varētu būt. Tad varētu būt kaut kas neobjektīvs arī, kas ir balstīts tikai uz kaut kādām... garastāvokļu maiņām, emocijām, ka tas varbūt pat neattieksies uz [lietas būtību]...
I: A vīrieši tā vairāk tā kā objektīvi, ja?
R: Es domāju, ka jā. Kad nu vīriešiem tomēr vairāk ir... nu mana pieredze tā liecina, ja, kad... ka vīrietis to kaut kādā lietā tās emocijas vai... vai ja man ir, es esmu sastrīdējies ar draudzeni, ka viņš to neieliks tik daudz iekšā darbā. Un tieši tāpēc tā dēļ necietīs kāds cits padotais. Ar sievietēm jūk tās robežas. Kad kāda cita cilvēka dēļ cieš kaut kāds nevainīgs. Man arī tāda pārliecība ir, vismaz manā pieredzē. Bet es saku, tas izņēmums labais ir tā jaunā meitene, kurā es to pilnīgi nejutu. Ļoti korekta attieksme pret..., vispār pret cilvēkiem.
I: Un uzreiz arī tie divi priekšnieki citi, kas arī...
R: Tie vīrieši?
I: Vīrieši, jā.
R: Jā, un pēc tam tas atkal pilnīgs kontrasts, ka vīrieši var kaut kā sākt uzvesties tāpat kā... kaut kāda... despotiska sieviete.
I: A nav pirms tam bija dzirdēts par tādiem histēriskiem priekšniekiem, kas... kad visa nodaļa jau gaida, kādā garastāvoklī viņš ieradīsies?
R: Jā, jā, jā. Dzirdēts ir, bet man pašam tā nav, ja. Bet es saku, man liekas, ka te dzīve piedāvā tik daudz variantus, ka te var arī par sliktiem vīriešiem, var ļoti, nu, romānu uzrakstīt, kad...
I: Nē, nu... tik tieši... Bet [Jūs teicāt] tieši vīriešiem, ja... Nē, es domāju tā, [runā par] vienkārši nevis sliktiem cilvēkiem, bet nu tā - tā kā vairāk tā ir piesaiste dzimumam, ja?
R: (pauze) Nu, vēl kas ir interesants, tā sieviete jaunā [priekšniece], viņa bija arī kā sieviete tāda, nu, ļoti tāda pievilcīga, un tas vēl pārsteidzošāk ir, kad viņa, pēc viņas ārienes varētu domāt, ka viņa ira kaut kāda klubu tusētāja, nu tāda tipa, kurai, galvā tikai lupatas un labs dzīves veids un tā. A pēc satura izrādījās, ka viņa... ka viņai, teiksim, ļoti maz interesē sieviešu žurnāli, kaut kāds tāds, ka viņai tāds racionāls piegājiens visam ir, ka viņa ekonomiku saprot... Vot tas man bija tāds ļoti liels pārsteigums, ka tāda tipa meitene, par kuru, es uz ielas ieraudzītu, pateiktu, ka viņa ir kaut kāda цаца (lielmāte, madāma), izrādās, ka viņa baigi gan saprātīgs priekšnieks, gan labi vada kolektīvu, būdami ļoti jauna. Tā kā pilnīgi stereotipu izsita man ārā, nu tā kā... Tā kā nevar uz jaunām meitenēm skatīties viennozīmīgi, ka viņas ir tādas, nu... Nu, arī viņai svarīgi ir, teiksim, džeks ar māju, ar, ar..., bet tam visam klāt tomēr bija arī otra puse, kad...
I: Ka viņa bija labs profesionālis, ja?
R: Es nezinu, vai profesionālis...
I: Nu bet, nu viņa...
R: Viņa kaut kā sajūt tai brīdī... Piemēram, nu kā - kāpēc arī es labi jutos, jo man bija jau četrdesmit kaut kādi divi-trīs gadi, viņa jauna, [un] mums ļoti labi sapasēja mana pieredze un [kad] es [esmu] padotais, un es nosedzu kaut kā tādu lauku, un viņa vada, un viņa kaut kā regulē tās attiecības tā. Tas manā praksē ļoti labs [piemērs], kad var tik labi saspēlēties. Ar to [priekšnieci] tirānu bija grūtāk. [Ar viņu bija tā, ka] vienkārši, kad es jūtu, kad nu... Ir priekšnieki, kas tikai reizēm priekšnieki tāpēc, ka vajag [kādam vajag ieņemt šo amatu]. Vienkārši jāparada kaut kādā brīdī, ka tu esi priekšnieks.
I: Ka vara tā kā jāizrada?
R: Ka vara [jāizrada]. Un tu redzi, kad kaut kādas, ka viņas sāk svītrot kaut ko, pēdējā brīdī jaukt [tekstu], [bet] tu neredzi tam pamatojumu vairs. Nu, ka bez tā [radikālas teksta kritikas] var iztikt īstenībā. Bet kad sāk izrādīt varu kaut kā tā [tā pat vien bez pamatojuma], tad baigā nepatika veidojās. Es esmu par tādām mierīgām attiecībām, kad, ja tu [priekšnieks] gribi, [tad] novērs ātrāk to visu, bet nevis kaut kādos [nevis pēdējā brīdī kritizē, lai izrādīt varu]...
I: Bet kā Jūs jutāties kā sievietes padotais?
R: Otrajā variantā ļoti labi. Es principā esmu otrais cilvēks, es nekad negribu būt priekšnieks, ja, es vienmēr labi jūtos otrā pozīcijā, tāpēc kad es nekad nekāpšu pāri, man nav ambīciju uz varu. Man arī drīzāk ir tāds[tips], laikam krieviem vārds „созидательный” (jaunrades). Nu, vienkārši, ja man tā spēja [būt jaunrades cilvēkam] ir tāda, un es to [daru tā]... Un vara atkal dot kaut ko citu, viņa dod atbildību, kas man atkal novirza no kaut kādām lietām, ko es varu darīt. Man tas nav vajadzīgs. Tāpēc, ja man ir laba priekšniece sieviete, tad es nemaz slikti nejūtos.
I: Jā. Tad Jūs varētu tā arī dažos vārdos tā kopsavikt?
R: Īstenībā, laikam jāsaka tā, ka priekšnieki... ka labs priekšnieks nav atkarīgs no dzimuma. Kad var gadīties некудышный (nekāds, nederīgs) vīrieši priekšnieki , un es tad labāk izvēlētos sievieti, foršu sievieti priekšnieci, nekā kaut kādus... garastāvokļu maiņai pakļautus vīriešus. Kaut kā es nezinu, tā [tas būtu].
I: Tā... Sākums bija savādāks.
R: Es zinu. Es zinu, ka es sākumā teicu, ka es negribētu [sievieti priekšnieci]... Tāpēc es... Nu es nezinu, es, man liekas, ka tas bija izņēmums [ar labu sievieti priekšnieci], bet es tāpēc...
I: Bet labāk tāds izņēmums, ja?
R: Labāk izņēmums, jo es saku, ja man nebūtu tā pieredze ar tiem diviem priekšniekiem nesen, kuri tādi [garastāvokļa maiņai un tā izgāšanai uz padotajiem pakļauti], nu... Vot viņi man nojauca to [priekšstatu]... Tāpēc es zinu, kad labāk tad [priekšniece sieviete]... Kaut kā tā, es nezinu.
I: Jā. Labi. Paldies!
Gender did matter