My personal story
R: First, I want to start with my life at school, because it is my first such stage when I get exposed to society. Then I noticed that teacher’s attitude towards me as a girl is different than against my classmates – boys. It was more in relation to homework or rewriting of tests, when in my opinion I saw some unfairness against me and when I went to clarify things, female teachers treated me more distanced. But when boys went to discuss the same issue with the teacher, they [female teachers] were more forthcoming. And on the opposite - when address a male teacher, he was more forthcoming and listened more to me than to my classmates boys. (…) Maybe it was such an observation only in my school, as teachers there were mostly female teachers and, yes, it might be because many of the girls in my class weren’t studying, they didn’t have such interest in studies as I had and maybe the teachers perceived me as someone somehow different, and still boys were more favored by them, it was so. (…) The teachers were stricter in regard to me, maybe sometimes I felt in an unfair manner, more in regard to grades. Because when boys were evaluated they usually received higher grades than me for work of the same quality. (…) And then I felt deprived and undervalued. And I really didn’t like that during my school days. (…)
I: And still what made you accept this situation?
R: I understood that after all it is unfair and that I know that I am equal with boys – right in regard to education, and that’s why it didn’t bother me. (…) Because I know that I am not for instance less knowing, and it’s enough with that. (…)
I: And you said that in school it was the first experience where this division in boys and girls appeared, right? (…) But this different attitude was based on what?
R: [It was] directly [associated with evaluation] of the results [of students’ work] (…) When talking about this, then the grade in relation to my work was possibly different when in relation to a boy’s work – in one case [it was] more beneficial [with a male teacher] and in another [with a female teacher] maybe not. (…) It’s maybe somewhere in sub-consciousness of men and women, that the different sex produces a different attitude. Maybe women feel some sort of competition between themselves or something like that.
Latvian
I: Vai es drīkstu ierakstīt mūsu sarunu?
R: Jā, drīkst.
I: Vai tu varētu pastāstīt kādu situāciju, kad tu juti, ka tas, ka tu esi sieviete, nospēlē lomu kādā tavas dzīves momentā?
R: Pirmais, es vēlētos sākt ar skolas dzīvi, pa cik tas ir mans pirmais tāds posms, kur es esmu tā kā sabiedrībā ienesta. Tad... būtībā es pamanīju, skolotājas attieksme kā pret mani kā pret meiteni ir savādāka nekā pret maniem klases biedriem puišiem. Tas izpaudās tieši uz mājasdarbiem vai kontroldarbu labošanu, kad, ja es redzēju kādu netaisnību pret manim, manuprāt, tad, kad es gāju skaidroties, tad skolotājas sievietes pret manim izturējās, teiksim tā, norobežotāk tā, mazliet distancēti. Bet puišiem ejot pie skolotājas [runāt] par to pašu jautājumu, [skolotājas sievietes] bija tā kā pielaidīgākas. Bet pretēji pie vīrieti skolotāja ejot, viņš atkal bija pret mani pielaidīgāks un vairāk ieklausījās nekā manos klases biedros puišos. Studentu dzīvē, kas man ir pašlaik...
I: Jā. Kā tev liekas, ja mēs par to pirmo gadījumu runājam, kad skolā , vai es pareizi sapratu, ka atturīga attieksme [no skolotāju sieviešu] puses bija tā kā noliedzoša? Vai nē?
R: Jā, vairāk tā kā noliedzoša. Varbūt tas bija tikai manā skolā tā [tāds] novērojums, kad sko... [skolotājs/ skolotāja], tur bija pārsvarā sievietes skolotājas, un... Jā , tas varēja vienkārši būt tāpēc, ka daudzas meitenes arī klasē mums nemācījās, [viņām] neinteresēja mācības varbūt tika daudz kā man, un varbūt viņi [skolotājas] mani uztvēra kā... kā savādāku, kā kaut kādu citādāku, un tomēr puiši vairāk viņām bija mīluļi kaut kādā veidā [tā bija]. Tas bija novērojums. Vismaz tas bija manā skolā.
I: Kādā ziņā tu biji savādāka?
R: Viņas [skolotājas sievietes] bija tādas stingrākas pret manim, varbūt brīžiem man likās, nepelnīti stingri kaut kur uz atzīmēm tieši. Jo, ja novērtēja puišus viņiem lika par tādu pašu darbu augstāku atzīmi, nekā man. Tādā ziņā.
I: Un kā tu juties šajos brīžos?
R: Un tad es jutos atdalīta tāda, nenovērtēta diezgan. Un tas man diezgan nepatika skolas laikā.
I: Tu to mēģināji kaut kā izrunāt ar skolotājām?
R: Drīzāk nē. Es pieņēmu to, kā tas bija, jo tajā laikā es vēl biju diezgan kautrīga un necentos uzsākt asas diskusijas ar skolotājiem, un tāpēc pieņēmu lietas, kā [tās] bija, varbūt mazliet paīgņojos, bet nu tā ilgi, ne ko.
I: A kas tev lika tomēr pieņemt to [situāciju]?
R: Es apzinājos, ka tas tik un tā netaisnīgi, un es zinu, ka es esmu tik pat līdzvērtīga kā puiši – tieši mācību ziņā -, un tāpēc mani tas nesatrauca. Un lietas, kas mani nesatrauc, tās parasti es necenšos tā īsti atrisināt. Jo es zinu, ka tā nav [ka esmu, piemēram, nezinošāka], un ar to pietiek.
I: Tad tu iekšēji vienkārši pieņēmi, ka es zinu [man ir labas zināšanas], cik es esmu vērtīga un ko es māku, un tad nav ko citiem tad skaidrot?
R: Jā. Jā.
R: Būtībā ir tā, ka, ja ir arī tas dalījums, un ja tas nepatīk, tad jau var aiziet un tam pasniedzējam pateikt, ka man ir apnicis tas [to] darīt, es varu, es vēlos iesaistīties tajā un tajā jomā iekšā, un tad [pasniedzēji] arī ņem vērā vairāk, jo tieši šajā studentu dzīvē... studentus uztver līdzvērtīgāk, tā kā viendabīgāk [statusa ziņā]. Skolā skolotāji tomēr sevi uzskata par augstāk stāvošākiem par bērniem, un viņi necenšas tā īpaši ieklausīties viņos [bērnos]. Nu tāda ziņā [viendabīgāk]. [0:10:09] Bet tieši studentu dzīvē tur jau pasniedzēji zin, ka tie ir topošie kolēģi, un cenšas ieklausīties viņu viedokļos.
I: Jā. Vai tu varētu dažos teikumos kopsavilkt katru stāstiņu, par ko viņš bija?
R: Pirmais stāsts [ir] par skolas dzīvi. Tas bija tāds mans pirmais posms kā es sakaros ar to, ka nodalīt puišus no meitenēm. Studentu dzīvē vairāk bija tas, kā man vajadzēja pierādīt sevi kā sievieti, parādīt kā līdzvērtīgu [līdzvērtīgi spējīgu]. Un trešais stāsts par sabiedrību, tas bija vairāk tāds stāsts kā attiecas pret mani tieši varbūt pretējais dzimums tādās it kā ikdienišķās lietās, bet tajā pašā laikā varbūt parādīt to, kad es esmu tā kā trauslāka, trauslāks dzimums par vīrieti vai kā. Tas tāds tieši kā ikdienā, kur nav nekādas [darba un citu spēju]pierādīšanas vai kaut kādas tur sacensības, [tas ir par to] tieši kā ikdienā tas notiek.
I: Un skolā, tu teici, ka tā ir pirmā pieredze, kur [parādījās] tas dalījums puišos un meitenēs, ja. Bet kas īsti bija tā robežškirtne?
R: Tieši tas, varbūt tas emocionālais aspekts, tā attieksme, tieši tā: varbūt intonācijas skolotāja vai tāda labdabīgāka, vai atkal ne, vai stingrāka. Nu tā, tur tas dalījums.
I: Bet uz kā balstījās šī dažādā attieksme?
R: Tieši uz rezultātiem [skolnieku darbu rezultātu vērtējumu], varbūt tādā ziņā, ka... Kā lai paskaidro... Tieši, ja saruna bija, tad tas rezultāts bija attiecībā pret manu [darbu] varbūt savādāks, nekā pret puisi – vienā gadījuma labdabīgāks [ar skolotāju vīrieti], otrā [gadījumā ar skolotāju sievieti] varbūt nē.
I: Jā. Bet es domāju to, kāpēc tad skolotājas sievietes ar tevi... Nu kas viņām lika runāt, piemēram, ar tevi stingrāk, kaut darbs bija līdzvērtīgs [puišu darbiem]? Un kāpēc , piemēram, skolotāji- vīrieši runāja ar tevi, tādi piekāpīgāki [savā attieksmē] bija?
R: Varbūt sieviete pret sievieti izturas stingrāk, nekā vīrietis pret sievieti, nu tur ir tas dalījums.
I: Tā ir tā galvenā „mācība” no tās situācijas? Kas [kāds] ir [sausais] atlikums no tas pieredzes?
R: Man, vismaz skolas laikā, es tā domāju, ka vienkārši skolotājas pret puišiem izturas vairāk [līdzjūtīgāk, atbalstošāk] , tāpēc, ka viņi ir puiši, un skolotāji vīrieši izturas pret mani savādāk tāpēc, ka es esmu meitene. Tieši tas varbūt [ir tas iemesls].
I: Jā. Bet puiši tas nozīmē ko?
R: Puiši... tas varbūt kaut kā zemapziņā sievietēm un vīriešiem, ka vienkārši pretējais dzimums un tad varbūt tas savādāka ir tā attieksme. Varbūt sievietēm pret sievietēm ir kaut kāda varbūt konkurences sajūta, vai nu kaut kas tāds. Tieši tas.
I: Tā kā pievilcība, starp dzimumu pievilcība kāda?
R: Jā, kaut kādā tādā ziņā. Varbūt... ne tādā kriminālā nozīmē [pedofilija], bet tieši tādā... vienkārši tā tas ir dabā iekārtots. Tur tas [tā ir]... tāpēc tas varbūt darbojas.
I: Jā. Paldies!
R: Lūdzu!
Gender did matter